Elpošana siltajā un aukstajā ūdenī

Par elpošana ūdenī - tieši konkrēti Atdzimšanas elpošanas ceļš (Rebirthing breathwork), kādu mēs to šobrīd praktizējam, aizsākās ar šīs metodes radītāja amerikāņa Leonarda Orra pirmo apzinātas elpošanas pieredzi siltā ūdens vannā 1962.gadā.

Tā aizveda viņu regresijā un ļāva pēkšņi atsaukt atmiņā sajūtas no saviem pirmsdzimšanas un dzimšanas brīžiem. Šo pašatklāto instrumentu viņš izmantoja emocionālu sasprindzinājumu atlaišanai savām vajadzībām līdz pat 1973.gadam, kad kādā garīgās psiholoģijas seminārā Kalifornijā, viņš padalījās ar tās dalībniekiem par savu pieredzi, un - arī citi sāka praktizēt. Emocionālās izlādes bija gana spēcīgas un elpas praktizētāji sajuta nepieciešamību pēc atbalsta no malas, kā nekā - dzimšana saistās ar vecāku klātbūtni. Un Leonards uzņēmās kā brīvprātīgais sniegt šo atbalstu. Gadu gaitā viņš izpētīja un atklāja savienotās elpošanas metodi, ka elpošanas sesijas tomēr vieglāk pārvaldīt ir "uz sauszemes" un ka elpošanas sesijas ūdenī būtu vēlams veikt tikai pēc apmēram 10 sesijām, kas notikušas "uz sauszemes".

Vairāki cilvēki man ir jautājuši - kāda ir nozīme elpošanai kā tādai un, vēl pie tam, kam vajadzīga tāda Elpošana ūdenī.Es saku tā - ikviens var dzīvot nost tādu ikdienišķu dzīvi, kur pārsvarā viss ir saprotams, skaidrs, un nevienam patiesībā nav tiesību iejaukies un noteikt , kā šim cilvēkam būtu jādzīvo un ka kaut kas būtu jāmaina, neatkarīgi no tā - vai viņš ir laimīgs vai nav. Viņš drīkst. Taču konflikts rodas brīdī, kad šis cilvēks, juzdamies nelaimīgs, mijiedarbojas ar citiem cilvēkiem un tiem, savukārt, nav pa prātam, ka viņi tiek ievilkti šajā "nelaimīgumā".

 Ja pie manis vēršas šāds cilvēks un stāsta par savām problēmām, es padalos, ka ir veidi, kā to mainīt. Jā, mans padoms var nebūt noderīgs, taču - var arī būt. Un es saku, ka man "strādā" metodes, kas ir saistītas ar apzinātību un elpošanu.Leonarda Orra metode ir palīdzējusi daudziem tūkstošiem cilvēku. Un neviens normāls cilvēks nemestos šo metodi pielietot atkal un atkal, ja tā nebūtu efektīva.Tāpēc dalos ar jums savā pieredzē par elpošanu ūdenī. Ejot pašai elpošanas sesijās gan kā dalībniece, gan pasniedzēja, un, sakot, ka tas ir JAUDĪGI, ir tikpat kā neko nepateikt.

 Katrā ziņā - kad pati elpoju - mājās devās cits cilvēks. Ne jau pati elpošana dziedina, bet elpošanas tehnika iedarbojas uz ķermeni tā, ka ķermenis sāk ļauties, palaiž prāta kontroli vaļā un "zem prāta" ir noglabāti visi neapzinātie saspringumi, visas neizpaustās dusmas, visas neizsāpētās sāpes un skumjas, visas nepalaistās bailes. Kad soli pa solim no šī "krājuma" atbrīvojas, ķermenī kļūst vieglāk būt. Atnāk tāda skaista laimes sajūta, līdzīgi, kā esi sevi pārvarējis noskriet labu gabalu, ko nekad iepriekš neesi darījis. Aizejot aiz prāta, atnāk sapratne, ka - hei, ko es te ņemos, viss patiesībā ir vienkārši. Un tā apziņa, ka esi bezgala mīlēta būtne, saglabājas atmiņā. Jā, protams, dažbrīd dzīves notikumi kļūst spilgtāki par šo sajūtu, bet atjaunot to kļūst desmitkārt vieglāk. Es iedošu salīdzinājumu - ja cilvēks dzīvo dzīvi "parasto" un tad aizbrauc ceļojumā, pieredz daudz skaistu mirkļu - tad viņa atmiņā šis ceļojums paliek ļoti spilgti un rada viņam apjausmu - ka pasaulē ir kaut kas vairāk pieredzams. Un - atliek tikai par to padomāt, un paliek labāk ap sirdi.

Elpošana siltajā ūdenī palīdz "izspēlēt" piedzimšanas stāstu. Atsaukt no zemapziņas to, kas justs mammas vēderā un ar to saistītās sajūtas un emocijas. Sanāk - tā ir piekļūšana vēl dziļākiem zemapziņas slāņiem, kas "sausajās" elpošanās nav iespējama. 

Elpošana aukstajā ūdenī, savukārt, ļauj atsaukt atmiņā tās situācijas, kas saistītas ar ļoti spēcīgām bailēm. Bailēs ķermenis saraujas, sastingst un šī elpošanas metode ļauj pārvarēt un "izelpoties" cauri tam saspringumam. 

Pēc būtības - kad esi vienreiz šim izgājis cauri, ķermenim atmiņā paliek situācijas nospiedums - man bija bailes biju ļoti sarāvies, sasprindzis [nobijies], bet elpojot tiku cauri. Un arī šeit tik ļoti lielu lomu spēlē otra cilvēka atbalsts un klātbūtne. Atkal - spēja ļauties, palaist vaļā kontroli, "nepalikt stāstā".

Mana personīgā pirmā ūdens elpošanas pieredze bija 2021.gada vasarā. Piecās dienās, šķiet, es izgāju cauri tik daudz emocijām un sajūtām. Man bija reāli droša telpa atvērties, es palaidu vaļā ļoti daudzas savas traumas, kas saistītas ar sava ķermeņa apzināšanos, dziedināju programmas, kas raisīja manī agrāk kauna un vainas sajūtas. Atzīšos, ka man bija bail atgriezties mājās… man likās, ka tur nebūs tās mīlošās vides un ka būs grūti, BET - es pati biju mainījusies un līdz ar to nomainījās arī tas, kā notika lietas pēc tam manā ikdienā. Šis piedzīvojums iegrieza manī patiesu jaudu un arī manas dzīves notikumi ļoti pamainījās. 

Es uzdrošinājos piedāvāt savus pakalpojumus šobrīd strauji augošās izaugsmes platformā, atļāvu sev paprasīt arī atbilstošu atalgojumu, pieņēmu ne mazāk drosmīgu lēmumu pati kļūt par elpošanas pasniedzēju. Būtībā - visi mani lēmumi pēc ūdens kursa kļuva drosmīgāki, pārliecinošāki, par labu man un manai laimīgākai dzīvei. Tas nebūt nenozīmē, ka nesaskaros ikdienā ar tiem pašiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ikviens cilvēks. Nebūt ne! Taču - ir neatgriezeniski pamainījusies mana attieksme. Pēc būtības - es apzinos, ka es esmu pazaudējusi ilūziju, ka kāds cits ir atbildīgs par to, kāda ir mana dzīve un kas ar mani notiek.

Apzinātība tajā,ko cilvēks dara, tā izmaina visu - gan pašu cilvēku un viņa rīcību, gan arī to, kas ar viņu notiek un kādus notikumus un sinhronitātes viņš piesaista.